Kempbelas pīle

Foto no Melitas Saukas personīgā arhīva

Kempbelas pīle selekcionēta Anglijā, Glosteršīrā 20. gs. Izstādē parādīta 1898. gadā un haki krāsas Kempbelas pīle publiskai apskatei pirmoreiz izstādīta 1901. gadā. Pīles selekcionēja misis A. Kempbele (Campbell), krustojot dzeltenbrūnas un baltas Indijas skrējējpīles ar Ruānas pīlēm. Vēlāk, vienā paaudzē sakrustota ar savvaļas pīli, ar mērķi izveidot labas dējējpīles un reizē pīles ar labu gaļas kvalitāti. Misis Kempbela atlasīja īpatņus un izveidoja tiešām labas dējējpīles, viņas mērķis bija izveidot rūpnieciskas pīles, nevis izstādes putnus. Viņa arī nesteidzās standartizēt savu pīļu šķirni, zinot, cik daudz savas darba īpašības var zaudēt putns, ja tiek veidoti precīzi izstādes varianti. Gadu gaitā tas arī pierādījās, kad izstādēs tika demonstrēti pietiekoši smagi un izskatīgi putni, bet kuri dēj vairs tikai nelielu olu skaitu.

Baltās Kempbela pīles selekcionēja vēlāk 1924. gadā un standartizētas 1954. gadā (selekcionārs F.S. Pardoe). Tās ir haki Kempbeļa pīles mutācija un saglabājušas slēptu haki krāsas gēnu. Tumšās krāsas Kempbeļa pīles selekcionētas 1940. gadā, standartizētas 1954. gadā. Devonā, Anglijā ( selekcionārs H.R.S. Humphreys) mēģināja izveidot pīles, kurām var atšķirt dzimumu pie dzimšanas. Tas arī izdevās. Vīriešu kārtas pīlēni ir tumšāki, bet tikai, ja krusto tumšās krāsas tēvu ar haki krāsas māti.

Vidēja izmēra pīles, pieauguši, labi kopti pīļu tēvi sver 2,5 kg, mātes – ap 2 kg.

Labas dējējas. Misis Kempbelas rekords bija, ka viena pīle izdēja 350 olas 360 dienās. Vidēji pīles dēj 200 – 300 olas gadā. Kā labas dējējas mūsdienās var uzskatīt tikai Kortlangas (Kortlang) līnijas Kempbeļas pīles. Vairumā pīles, kas tiek izplatītas mūsdienās un tiek izstādītas izstādēs, nevar raksturot kā labākās dējējas. Aktīvi dēj 2-3 gadus, tad dējība pakāpeniski samazinās. Dēj baltas olas. Gandrīz zudis perēšanas instinkts. Dējību nosaka tēvs, tādēļ pīļtēviņu vaislai vēlams izvēlēties no ganāmpulkiem ar labu dējību.

Pacelta stāja (~ 350), kas atgādina līdzību ar skrējējpīlēm, galvu tur augstu paceltu. Kakls vidēja garuma, gandrīz stāvs. Mugura plata, plakana, krūts daļa noapaļota. Aste maza, nedaudz pacelta virs muguras. Spārni cieši pieguļ ķermenim, ķermeņa apspalvojums blīvs.

ES standartizētas krāsas: tumša, haki un balta. Nestandartizēta krāsa zila.

Haki krāsas tēviem ir bronzas krāsas galva, kakls, spārni un pārējā ķermeņa daļa gaiši haki krāsa. Knābis zaļgans, kājas tumši oranžas. Mātes ir vienmērīgā haki krāsā, arī galva, Knābis zaļgani melns. Kājas pēc iespējas tuvāk visa ķermeņa krāsai. Tumšās līnijas Kempbelas pīles tēvam ir zaļa galva, abu dzimumiem katrai spalvai ir gaišāka maliņa, kas mātēm labāk izteikta.

Aktīvas pīlītes, labi vāc pārtiku, ja ir pietiekoša platība. Nedaudz nervozas un bailīgas, bet draudzīgas.

Garšīga balta, liesa gaļa, viena pīle pilnībā pietiek 2-3 personām.

Gredzenu izmērs abiem dzimumiem 15 mm.

Avoti

  1. http://www.entente-ee.com/wp-content/uploads/Campbellenten.pdf (skatīts 10.02.21.)
  2. https://www.bdrg.de/media/docs/Rassen_Farbenschlaege_2019.pdf (skatīts 10.02.21.)
  3. https://enten-sv.de/entenrassen/deutsche-campbellente/ (skatīts 10.02.21.)
  4. https://ashtonwaterfowl.net/khaki_campbell.htm (skatīts 10.02.21.)
  5. https://en.wikipedia.org/wiki/Khaki_Campbell (skatīts 10.02.21.)
  6. M. Thompson. The Doctor’s Wife. https://livestockconservancy.org/images/uploads/docs/The_Doctors_Wife.pdf (skatīts 10.02.21.)
  7. Mike and Chris Ashton. Domestic Duck. Crowood Press, 2008
  8. http://domestic-waterfowl.co.uk/campbell.html (skatīts 10.02.21.)
  9. https://www.pets4homes.co.uk/pet-advice/the-best-duck-breeds-to-keep-in-your-garden.html (skatīts 10.02.21.)
  10. British Poultry Standards. Seventh Edition. Co-edited by J. I. H. Allonby, Ph.B. Wilson. John Wiley & Sons, 2019. 435-436. lpp.

lpa_admins