Pīle ar interesantu krāsu salikumu, kas raksturojama kā ‘žagatiņa’. Lielbritānijā pīli selekcionēja pēc otrā pasaules kara R. Govers (Gower) un O.Dreiks (Drake), standartizēta 1926. gadā. Atbilstoši krāsai arī nosaukta par žagatas pīli (‘magpie’ – angļu val.) Tāda pat pīle selekcionēta Vācijā, to veica P.E.Osvalds un nosaukta par Reinas Elsteres pīli (‘Altrheiner Elsterenten’ – vācu val.). ES sertificēta kā viena šķirne.
Pieder pie maza izmēra pīlēm, pieauguša tēva svars ap 2,7 kg un mātes – ap 2,5 kg.
Labas līnijas dēj līdz 200 vidēji lielām (ap 60 g) olām gadā.
Stāja piepacelta (~ 350), līdzīga Kempbela pīlēm. Raksturīga krāsa ‘žagatiņa’: balta pīle ar tumšu galvas virsu, sirdsveida tumšu laukumu uz muguras un melnu astes virspusi. Visbiežāk sastop baltas Reinas Elsteres pīles ar melnu, bet ir arī baltas ar šokolādes vai zilu (visas trīs standartizētas krāsas), vai arī pelēki brūnas. Pareizu, izstādes cienīgu zīmējumu grūti iegūt, kas ir viens no iemesliem, kādēļ pīle nav plaši izplatīta. Zīmējumu jau var redzēt tikko dzimušiem pīlēniem, kas neizmainās, pīlei pieaugot.
Ķermenis garš, tāpat galva un kakls, krūtis pilnīgas, noapaļotas, bez ķīļa. Knābis dzeltens vai zaļgani dzeltens. Vecākiem īpatņiem tēviem dzeltens ar zaļu un mātēm pelēcīgi zaļš. Acis tumši brūnas vai pelēkas. Kājas oranžas. Aste taisna, vienā līmenī ar muguru, tā vizuāli pagarinot ķermeni.
Pīles aktīvas, ja ir pietiekama teritorija, pašas labi lasa pārtiku. Tēvi seksuāli aktīvi, ieteicamā tēvu – māšu attiecība 1:5. Dējību un pīļu lielumu nosaka tēvs, tādēļ pīļtēviņu vaislai izvēlēties no ganāmpulkiem ar labu dējību.
Gredzenu izmērs abiem dzimumiem 16 mm.
Avoti:
- http://www.entente-ee.com/wp-content/uploads/Altrheinerelsterenten.pdf (skatīts 20.01.2021)
- https://enten-sv.de/entenrassen/altrheiner-elsterente/ (skatīts 20.01.2021)
- https://en.wikipedia.org/wiki/Magpie_duck (skatīts 20.01.2021)
- https://livestockconservancy.org/index.php/heritage/internal/magpie (skatīts 20.01.2021)
-
British Poultry Standards. Seventh Edition. Co-edited by J. I. H. Allonby, Ph.B. Wilson. John Wiley & Sons, 2019. 461. lpp.
